DIPLOMDARBA IZSTRADĀŠANAS NOLIKUMS

1.      Diplomdarba izstrādāšanas posmi.

Diplomdarba izstrādāšanas process sastāv no temata izvēles, darba plāna sastādīšanas, informācijas vākšanas saskaņā ar plānu, datu izpētes un apstrādes, darba izstrādāšanas un noformēšanas. Darba tematu students izvēlas ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms diplomdarba aizstāvēšanas datuma, vadoties no savām zinātniskajām un profesionālajām interesēm, teorētiskās sagatavotības līmeņa un darbam nepieciešamās informācijas pieejamības.

Tematu var izvēlēties par kādu savas darba vietas problēmu, pēc docētāja ieteikuma u.c., tēmai ir jābūt ar praktisku ievirzi. Pēc temata izvēles students iesniedz programmas direktoram iesniegumu temata ar zinātniskā darba vadītāja parakstu. Diplomdarbu tēmas un to zinātnisko darbu vadītājus pēc programmas priekšlikuma apstiprina BSA rektors kopējā sarakstā.

Pēc iepazīšanās ar literatūras avotiem, saistītiem ar darba tematu, students izstrādā darba plānu ko saskaņo ar zinātnisko vadītāju. Darba izstrādāšanas procesā saskaņā ar plānu students veic pamatdaļas izstrādi. Darba rezultātiem jābūt patstāvīgi izstrādātiem un tiem jāizriet no darba satura. Students var konsultēties ne tikai ar savu zinātnisko vadītāju, bet ar jebkuru Akadēmijas pasniedzēju. Diplomdarbam var būt zinātniskais konsultants.

Zinātniskā vadītāja pienākumi ir:

ü      palīdzēt noteikt pētījuma virzienu un metodes;

ü      konsultēt, sastādot darba sākotnējo un galīgo plānu, veidojot darba struktūru;

ü      izskatīt atsevišķas darba daļas un visu darbu kopumā un norādīt uz nepilnībām, nepieciešamajām izmaiņām un papildinājumiem;

ü      izskatīt un parakstīt pabeigtu diplomdarbu;

ü      sniegt atzinību

2. Darba struktūra un saturs

Diplomdarbam ir noteikta struktūra. Darbs sastāv no:

1) Titullapas;

2) anotācijām;

3) satura rādītāja;

4) saīsinājumu un nosacīto apzīmējumu saraksta (Ja nepieciešams);

5) ievada;

6) pētījuma vai projekta izklāsta (pamatdaļas) pa nodaļām;

7) secinājumiem un priekšlikumiem (rezultātiem);

8) izmantotās literatūras un avotu saraksta;

9) galvojuma diplomdarbam;

10) pielikumiem (ja nepieciešams).

Ieteicamais apjoms darbam ir 85-100 lpp. mašīnrakstā (bez pielikumiem). Rekomendējamā darba struktūra (% no kopējā darba apjoma) ir:

ü      ievads 5-7%;

ü      darba pamatdaļa 80-85%;

ü      rezultāti (secinājumi un priekšlikumi) 5-8%.

Satura rādītājā uzrāda darba sastāvdaļas kuru nosaukumiem jābūt identiskiem ar to nosaukumiem darbā. Diplomdarbam sagatavo 3 īsas anotācijas (latviešu un 2 svešvalodās). Anotācijas sniedz īsas ziņas par darba saturu, pielietotām metodēm, pētītajām problēmām un nozīmīgākajiem rezultātiem. Tiek norādīts, kādu zinātnisku vai praktisku problēmu risināšanā darbs varētu būt izmantojams.

Saīsinājumu un nosacīto apzīmējumu sarakstu darbiem pievieno nepieciešamības gadījumā uz atsevišķas lapas.

Diplomdarba ievadā obligāti jābūt:

-          temata aktualitātes pamatojumam;

-          darba mērķim;

-          mērķa sasniegšanai veicamo uzdevumu formulējumam;

-          izmantojamo pētīšanas (projektēšanas) metožu un paņēmienu uzskaitījumam;

-          literatūras un avotu grupu uzskaitījumam (piem., speciāla ekonomiska literatūra, valsts statistikas dati, organizācijas nepublicētie materiāli, likumdošanas akti u.tml.);

Vadoties no temata aktualitātes, autors formulē darba mērķi. Formulējumam jābūt īsam un konkrētam. Darba materiāla izklāsta pamatdaļu sadala nodaļās. Apjoma ziņā lielas nodaļas lietderīgi sadalīt apakšnodaļās. Nodaļu un apakšnodaļu skaits netiek reglamentēts, tas izriet no darba apjoma un satura. Nodaļā nevar būt viena apakšnodaļa. Pamatnodaļas uzdevums ir sistematizētā veidā sniegt problēmas īsu teorētisku pamatojumu un stāvokli un autora darba rezultātus. Visās pamatdaļas nodaļās vēlami ilustratīvie materiāli, shēmas, zīmējumi, aprēķini un tabulas.

Secinājumi un priekšlikumi (rezultāti) ir darba noslēdzošā daļa. Tie jāraksta tēžu veidā. Secinājumiem  jāatspoguļo svarīgākās atziņas, kas izriet no pētījuma, satur atbildes uz ievadā izvirzīto mērķi un uzdevumiem. Secinājumos jāpaskaidro veiktā darba tautsaimnieciskā, zinātniskā vai praktiskā nozīme un autora personīgais ieguldījums uzdevumu risināšanā. Secinājumiem jāizriet no darba un tos nedrīkst pamatot ar datiem un faktiem, kas nav minēti darbā. Secinājumos nav pieļaujami citāti no citu autoru darbiem, tajos jāatspoguļo tikai paša studenta domas, spriedumi, atziņas. Priekšlikumiem jāizriet no darbā veiktajiem pētījumiem un izdarītajiem secinājumiem, tiem jābūt konkrētiem un pamatotiem. Priekšlikumos apkopo darbā pamatotas rekomendācijas trūkumu novēršanai vai pozitīvās pieredzes izmantošanai. Secinājumi un priekšlikumi jānumurē atsevišķi vai kopā ar arābu cipariem. Izmantotās literatūras un avotu saraksts aptver visus literatūras un citus avotus, kas izmantoti darba izstrādāšanā.

Students sagatavo diplomdarbam galvojumu.

Diplomdarbā pēc izmantotās literatūras un avotu saraksta atļauts ievietot pielikumus. Tajos var būt aizpildītas dokumentu vai pārskatu veidlapas, skaitliskie dati, aizgūtas tabulas, instrukcijas, metodiskie norādījumi, nolikumi u.tml. Pielikumi darba apjomā netiek ieskaitīti un tos numurē secīgi ar arābu cipariem.

3.      Darba teksta noformēšana.

Diplomdarbs jāraksta pareizā literārā valodā. Pie tam jāņem vērā šādas prasības:

-          materiāla izklāstam jābūt precīzam, skaidram, loģiskam, īsam un konkrētam;

-          katra jauna doma jāsāk rakstīt jaunā rindkopā;

-          katru jaunu nodaļu jāsāk jaunā lappusē;

-          apakšnodaļas raksta iepriekšējā izklāsta turpinājumā;

-          katrai nodaļai jānorāda kārtas numurs (arābu cipariem) un nosaukums;

-          apakšnodaļām jānorāda ar nodaļas numuru saistīts numurs un nosaukums.

Nodaļu un apakšnodaļu nosaukumiem precīzi jāatbilst attiecīgajiem nosaukumiem satura rādītajā. Nav vēlams vietniekvārda "es" un darbības vārda lietošana pirmajā personā. Piemēram, teiciens "es uzskatu", "pēc manām domām", "mūsuprāt". Darbs jāraksta tā, lai varētu atšķirt šī darba autora uzskatus no citu autoru domām.

Diplomdarbu noformē mašīnrakstā. Lapas formāts - A4, burtu lielums –12 vai 14 un lapas laukumam jābūt: augšā, apakšā un labajā pusē 20 mm, bet kreisajā 30 mm.

Visas darba lapas numurē augšā labajā lapas pusē ar arābu cipariem. Citātu, skaitlisko datu, attēlu, formulu u.c. izmantošana no publicētiem darbiem, kā arī citu autoru slēdzienu un aizgūtu domu izmantošana (pārstāstot tās) obligāti norādāma atsaucē. Atsauces var izdarīt divējādi:

-          tekstā kvadrātiekavās divu, ar komatu atdalītu skaitļu veidā (piemēram, [5,37], pie kam ar pirmo skaitli apzīmē aizguvuma avotu kārtas numuru literatūras sarakstā, bet ar otru - aizguvuma avota lappusi. Ja atsauci izdara uz vairākiem avotiem, norādes atdala ar semikolu [5,37; 8,12];

-          attiecīgās lappuses apakša, zem svītras noradot autora (autoru) uzvārdu un iniciāļus, darba nosaukumu, izdošanas vietu, izdevniecību, izdošanas gadu, lappusi. Atsauces numurē katrā lapā atsevišķi, sākot ar 1.

Piezīme. Ja vienā lapā ir vairākas atsauces uz vienu un to pašu darbu, tad pirmajā atsaucē dod pilnu bibliogrāfisku aprakstu, bet nākošajā aprobežojas ar vārdu "turpat", norādot arī avota lappuses numuru.

Citāti jāraksta pēdiņās. Citu autoru domu un slēdzienu pārstāstījumam jābūt objektīvam, tos nedrīkst kropļot. Burtiska izmantoto avotu pārrakstīšana nav pieļaujama un kvalificējama kā rupjš zinātniskā darba godīguma pārkāpums.

Skaitliskais materiāls, kas dažādu datu aprēķinu un tabulu veidā aizgūts no uzņēmumu (organizāciju)

nepublicētajiem materiāliem un izmantots darbā, arī norādams atsaucēs, minot datu avotu. 3.5.   Ja darbs satur autora aprēķinus, atsaucē jānorāda aprēķinu izejas datu avots, piem.: aprēķinājis autors, izmantojot

200... gada pārskata 5. veidlapas datus.

4.      Tabulu un attēlu noformēšana

Pārskatāmības dēļi darbā izmantoto skaitlisko informāciju ieteicams izvietot tabulās. Darba ilustrēšanai izmantojamas shēmas, diagrammas, grafiki, kartogrammas. Skaitliskais materiāls, kas izvietots tabulās vai attēlots grafiski, darbā ir jāanalizē. Katrai tabulai jābūt kārtas numuram nodaļas ietvaros. Tabulas numurē ar arābu cipariem un tos raksta virs tabulas, labajā pusē, piem.: 3.1. tabula. Pirmais cipars nozīmē nodaļas numuru, otrais - tabulas kārtas numuru. Katrai tabulai jādod tās saturam atbilstošs nosaukums (virsraksts), kam jādod atbildes uz jautājumiem:

Kas? Kur? Kad? Kādās mērvienībās?

           Piemēram:

Tabula SIA"N" sniegto pakalpojumu apjoms 200... [6,13] (tūkst. Ls). Ja tabulu pārnes nākošajā lappusē, kā arī ērtākai datu analīzei, ailes numurē ar cipariem. Pārnesot tabulu nākošajā lapā, vispirms jāraksta "tabulas turpinājums" norādot tās numuru, pēc tam atkārtoto tabulā.

Aiļu numerāciju.

Piemēram:

Tabulas turpinājums ieteicams izmantot tabulas, kas izvietojamas vienā lapā, bet ne vairāk kā divās. Ja tabulas ir lielākas, tās jāizvieto pielikumā. Tabulas jāizvieto darbā tūlīt pēc pirmās norādes tekstā uz tām.

Atsaucoties uz tabulu lieto vārdu "tabula" saīsinājumu un norāda tās numuru, piem.: (3.1. tab.)

Tabulās ieteicams izvairīties no lieliem skaitļiem un lietot palielinātas mērvienības. Skaitļu precizitātei ar daļām aiz komata jāatbilst attēlojamai mērvienībai.

Darbā izmantojamām mērvienībām un to apzīmējumiem jāatbilst standartam. Ja visi tabulas dati izteikti vienā mēra vienībā, tad tas jānorāda iekavās zem tabulas virsraksta. Ja tabulas dati izteikti dažādās mēra vienībās, tad tās parāda atsevišķā ailē vai arī pie aiļu nosaukumiem, atdalot ar komatu.

Visas ilustrācijas - shēmas, diagrammas, kartogrammas u.c. sauc par attēliem. Tos jāizvieto darbā tūlīt pēc norādes uz tiem. Attēlus vēlams izvietot tā, lai tos varētu aplūkot, neapgriežot darbu. Attēlus numurē ar arābu cipariem nodaļu ietvaros.

Katram attēlam dod atbilstošu nosaukumu, kuru raksta zem tā, vienā rindā ar numuru.

5.      Formulu noformēšana.

Darbā norādītās formulas numurē ar arābu cipariem nodaļas ietvaros. Formulas numuru raksta lapas labajā pusē attiecīgās formulas zemākās rindas līmeni un iekļauj iekavās. Pēc formulas liekams komats. Atsaucoties tekstā uz formulu Jānorāda tās numurs iekavās, piem.: "Ar formulu (2,5) aprēķina...". Formulas skaidrojumā obligāti jānorāda katra simbola mēra vienība, to atdalot ar komatu. Viena un tā paša parametra mēra vienībai visa darba ietvaros jābūt nemainigai.

Piemērs: "Amortizācijas gada normu aprēķina pēc formulas (2,5) [12.121]":

Formulām, kuras atvasinājis vai sastādījis pats autors. Jādod zemsvītras atsauce, norādot, piem.: "formulu (2,5) sastādījis autors". Formulām, kas aizgūtas no literatūras un citiem avotiem, dod attiecīgās atsauces uz tiem.

6.      Literatūras saraksta un darba galīgā noformēšana.

6.1.    Izmantotās literatūras un avotu sarakstu noformē pēc noteikta parauga. To sastādot  jāievēro bibliogrāfijā pieņemtā avotu norādes secība. Vispirms jānorāda izmantotie fundamentālie zinātniskie pētījumi, Latvijas Republikas likumi un valdības lēmumi un citi oficiālie dokumenti, oficiālās statistikas krājumi, enciklopēdiska rakstura krājumi, pēc tam visu pārējo autoru darbi alfabētiskā kārtībā (pēc autoru uzvārda).

6.2.    Ziņās par grāmatām (monogrāfijas, mācību grāmatas utt.)jānorāda: autora uzvārds, iniciāļi, grāmatas nosaukums, izdošanas vieta, izdevniecība, izdošanas gads un lappušu skaits.

6.3.    Autora uzvārds jānorāda nominatīvā. Ja darbam ir 2 autori, tad viņu uzvārdus raksta grāmatā norādītā secībā, atdalot vienu no otra ar komatu. Ja darbam ir vairāk nekā 2 autori, pieļauj norādīt pirmo no viņiem un vārdus "un citi".

6.4.    Ja izmantotā grāmata ir rakstu krājums vai vairāku autoru kolektīvs darbs, to iekļauj sarakstā pēc tās nosaukuma pirmā burta. Pēc tam aiz nosaukuma jānorāda: "... redakcijā".

Žurnālu un avīžu rakstus iekļauj kopējā sarakstā, norādot autoru, raksta nosaukumu, žurnāla vai avīzes nosaukumu, izdošanas gadu, numuru un lappuses, kurās raksts nodrukāts. Saraksta nobeigumā norāda uzņēmuma vai organizācijas nepublicētos materiālus: konkrēti, kādi pārskati vai operatīvās uzskaites materiāli izmantoti.

Literatūras un citus avotus krievu valodā, ieteicams grupēt atsevišķi krievu alfabēta secībā. Diplomdarbu iesien cietos vākos ar iespiestu "Diplomdarbs" nosaukumu uz vāka.

7.      Diplomdarba iesniegšana un recenzēšana.

7.1.    Students iesniedz gatavu darbu zinātniskajam vadītajam ne vēlāk kā divdesmit dienas pirms diplomdarba aizstāvēšanas.

7.2.    Zinātniskais vadītājs pārbauda iesniegto darbu un visus papildmateriālus. Ja tie atbilst prasībām, zinātniskais vadītājs sniedz rakstisku atsauksmi un ar parakstu to apliecina uz titullapas Atsauksmē jānorāda:

-          studenta patstāvīgā darba ieguldījums;

-          secinājumu atbilstība noteiktajiem mērķiem;

-          prasme pielietot mācību laikā iegūtās zināšanas pētījumā (projektā).

7.3.    Ja darbu ir atļauts aizstāvēt, tam tiek nozīmēts recenzents. Par recenzentu var būt BSA un citu augstāko mācību iestāžu pasniedzēji, uzņēmumu un organizāciju kvalificēti speciālisti, ja tiem ir augstākā izglītība.

7.4.    Diplomdarbu iesniedz recenzentam ne vēlāk kā 7 dienas pirms aizstāvēšanas. Recenzents nodod diplomdarbu ar recenziju programmas direktoram ne vēlāk kā dienu, divas pirms aizstāvēšanas. Recenzentam ir tiesības uzaicināt studentu paskaidrojumu sniegšanai par savu darbu.

7.5.    Rakstiskajā recenzijā jānovērtē;

diplomdarba aktualitāte;

-          pētījuma (projekta) mērķis, uzdevumu un pētījuma metodes;

-          literatūras sarakstā minēto avotu izmantošanas pakāpe;

-          apkopotā materiāla pilnīgums atbilstoši pētījuma uzdevumiem;

-          informācijas un datu apstrādes kvalitāte;

-          darba satura atbilstība autora izvirzītajam mērķim un uzdevumiem;

-          darba noformēšanas atbilstība metodiskajiem noradījumiem (teksta, tabulu, attēlu noformējums, valodas pareizība u.c.);

-          darba raksturs (radošs vai aprakstošs raksturs);

-          secinājumu un priekšlikumu pamatotība un izvirzītā mērķa sasniegšanas pakāpe;

-          pētījuma teorētiskā un praktiskā nozīme.

Nobeigumā recenzents norāda, vai darbs kopumā atbilst prasībām, kas izvirzītas darbam un dod savu novērtējumu.

Nolikums stājās spēkā ar BSA Senāta apstiprināšanas dienu.