09.08.2006 |
Rīkojums nr. 605 |
Par Baltijas
Starptautiskās akadēmijas Satversmes apstiprināšanu
Apstiprināta ar
Ministru kabineta
2006.gada 9.augusta
rīkojumu Nr.605
Publicēts 2006.gada
11.augustā , Latvijas Vēstnesis Nr.128(3496)
Baltijas Starptautiskās akadēmijas Satversme
Preambula
Baltijas Starptautiskā akadēmija (turpmāk Akadēmija) ir
juridiskas personas dibināta augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas
atrodas Latvijas Republikā un īsteno savu darbību Latvijas interesēs.
Akadēmijas dibinātājs ir juridiska persona sabiedrība ar ierobežotu
atbildību "BALTIJAS KRIEVU INSTITŪTS" (turpmāk Dibinātājs), kura
juridiskā adrese ir Piedrujas iela 3,
Baltijas Krievu institūta Satversme apstiprināta Latvijas Republikas
Ministru kabinetā 2003.gada 8.janvārī (rīkojums Nr.6, protokols Nr.1, 24.§).
Ņemot vērā Baltijas Krievu institūta 2006.gada 8.marta Satversmes sapulces
lēmumu un 2006.gada 2.martā Saeimā pieņemto likumu Grozījumi Augstskolu
likumā ir izstrādāta Akadēmijas Satversme.
I. Vispārīgie noteikumi
1. Akadēmija ir autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija
ar pašpārvaldes tiesībām. Akadēmijas autonomija izpaužas tiesībās brīvi
izvēlēties Akadēmijas Dibinātāja izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo
uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par Akadēmijā iegūtas
izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu
izmantošanu, demokrātisma principu un Akadēmijas darbību reglamentējošu likumu
un citu normatīvo aktu ievērošanu. Akadēmija darbojas saskaņā ar Latvijas
Republikas Satversmi, Izglītības likumu, Augstskolu likumu, Zinātniskās darbības
likumu, citiem normatīvajiem aktiem un šo Satversmi.
2. Akadēmija īsteno studiju programmas šādās izglītības
tematiskajās grupās:
1) humanitārās zinātnes un māksla;
2) sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības;
3) informācijas tehnoloģijas;
4) veselības aprūpe un sociālā labklājība;
5) pakalpojumi.
3. Saīsināts Akadēmijas nosaukums ir BSA. Akadēmijas
nosaukums citās valodās:
Baltische Internationale Akademie (vācu valodā);
Балтийская
Международная
Академия (krievu valodā).
4. Akadēmijai ir zīmogs ar pilnu nosaukumu valsts valodā Baltijas Starptautiskā akadēmija, simbolika, emblēma, karogs. Akadēmijai ir tiesības izmantot arī vēsturiski izveidojušos simboliku BKI.
5. Akadēmija ir komercsabiedrība, kas darbojas saskaņā ar Komerclikumu, ciktāl tas nav pretrunā ar Augstskolu likumu. Akadēmijas juridiskā adrese ir
Lomonosova iela 4,
II. Akadēmijas darbības mērķi, uzdevumi, virzieni un
pamatprincipi
6. Akadēmijas darbības galvenais mērķis ir dot studējošajiem
starptautiskajā darba tirgū konkurētspējīgu augstāko izglītību un
kvalifikāciju atbilstoši mūsdienu starptautiskajām prasībām.
7. Akadēmijas uzdevumi:
7.1. nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;
7.2. izstrādāt un īstenot studiju programmas, tālākizglītības
programmas;
7.3. veikt zinātnisko un pētniecisko darbību;
7.4. informēt sabiedrību un piedāvāt tai iegūtās zinātniskās,
mākslinieciskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus.
8. Akadēmijas galvenie darbības virzieni:
8.1. studiju programmu īstenošana bakalaura un maģistra grāda,
profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas un profesionālā
grāda iegūšanai;
8.2. zinātniskās pētniecības darbs, konsultatīvā darbība;
8.3. studiju programmu izstrāde un realizācija;
8.4. jaunu tehnoloģiju izstrāde un ieviešana;
8.5. izdevējdarbība, poligrāfija un reklāma;
8.6. zinātnisko un kultūras pasākumu organizēšana;
8.7. jaunatnes sociālās un radošās aktivitātes stimulēšana;
8.8. Latvijā dzīvojošo mazākumtautību pārstāvju kultūras attīstība;
8.9. integrācijas procesa attīstība starp dažādām nacionālajām un
etniskajām grupām Latvijas Republikā;
8.10. starptautiskās pieredzes izmantošana problēmu risināšanā
nacionālo attiecību jomā;
8.11. starptautisko sakaru un sadarbības attīstība izglītības, zinātnes
un kultūras jomā.
9. Realizējot savu mērķi un uzdevumus, Akadēmija ievēro šādus
principus:
9.1. Akadēmijas Dibinātāja izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo
uzdevumu īstenošanas veidu un formu brīva izvēle;
9.2. akadēmiskā personāla un studējošo akadēmiskā brīvība;
9.3. studiju un pētniecības darba nedalāmība;
9.4. zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana)
bez cenzūras, ja šī brīvība nav pretrunā ar ētikas normām, citu personu
tiesībām un normatīvajiem aktiem.
10. Tiesības studēt Akadēmijā ir katram Latvijas pilsonim un
personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām,
kurām ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Lai studētu Akadēmijā,
nepieciešams vidējo izglītību apliecinošs dokuments. Ārvalstniekiem, kuriem nav
izsniegta pastāvīgas uzturēšanas atļauja, ir tiesības studēt Akadēmijā saskaņā
ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
11. Akadēmija saskaņā ar savu mērķi un uzdevumiem:
11.1. patstāvīgi nosaka apmācības saturu un formu, kā arī var noteikt
papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību;
11.2. izsniedz iegūto izglītību apliecinošus izglītības dokumentus.
12. Akadēmijai ir tiesības:
12.1. dibināt komercsabiedrības, būt par biedru un dibinātāju biedrības
un nodibinājumos;
12.2. izveidot filiāles, atvērt pārstāvniecības Latvijā un ārzemēs;
12.3. organizēt publiskus kursus un lekcijas, rīkot kongresus,
konferences un citas sapulces;
12.4. piedalīties nacionālos un starptautiskos fondos, veidot savus
fondus;
12.5. slēgt līgumus ar citām Latvijas Republikas un ārvalstu mācību un
zinātniskajām institūcijām;
12.6. slēgt līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī
veikt citas darbības saskaņā ar Augstskolu likumu un citiem likumiem.
13. Akadēmija patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes
struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksu saskaņā ar Latvijas
Republikas normatīvajiem aktiem.
III. Pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas
14. Akadēmijas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās
lēmējinstitūcijas ir:
1) Satversmes sapulce;
2) Senāts;
3) rektors;
4) Revīzijas komisija;
5) Akadēmiskā šķīrējtiesa.
15. Augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un
lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos ir Akadēmijas
Satversmes sapulce. Augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija
stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos ir tās Dibinātājs.
16. Akadēmijas Satversmes sapulcē ir 27 pārstāvji. Akadēmijas
Satversmes sapulci ievēlē uz trim gadiem aizklātās vēlēšanās no profesoriem un
pārējā akadēmiskā personāla (17 pārstāvji), studējošajiem (6 pārstāvji), citām
Akadēmijas darbinieku grupām (4 pārstāvji). Pārstāvjus Akadēmijas Satversmes
sapulcei izvirza katedras, filiāles, nodaļas, studentu parlaments savās
sapulcēs atklātā balsošanā. Akadēmijas Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja
tajā piedalās vairāk nekā puse tās locekļu. Pēc rektora, Senāta vai Dibinātāja
ierosinājuma Satversmes sapulce var izskatīt jautājumu par pārstāvju
atsaukšanu. Pārstāvjus no Satversmes sapulces atsauc, ja par to aizklāti
nobalso divas trešdaļas no Satversmes sapulces locekļiem.
17. Akadēmijas Satversmes sapulce:
17.1. pieņem un groza Akadēmijas Satversmi;
17.2. ievēlē Senātu, pieņem un groza Senāta nolikumu. Lēmumi ir spēkā,
ja par tiem atklātā balsošanā nobalso vairāk nekā puse Satversmes sapulces
locekļu;
17.3. ievēlē un atceļ rektoru. Lēmumi ir spēkā, ja par tiem aizklātā
balsošanā nobalso vairāk nekā divas trešdaļas Satversmes sapulces locekļu;
17.4. noklausās rektora pārskatu. Pārskatu apstiprina, ja par to
atklātā balsošanā nobalso vairāk nekā puse no Satversmes sapulces locekļiem;
17.5. ievēlē Revīzijas komisiju un Akadēmisko šķīrējtiesu, apstiprina
to nolikumus un atceļ to pārstāvjus. Lēmumu pieņem, ja par to aizklāti nobalso
vairāk nekā puse Satversmes sapulces locekļu;
17.6. izskata un izlemj citus konceptuālus Akadēmijas akadēmiskās un
zinātniskās darbības un attīstības jautājumus.
18. Satversmes sapulce, aizklāti balsojot, ievēlē priekšsēdētāju,
priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. Ja ievēlētie Satversmes sapulces
pārstāvji pārtrauc darba (studiju) attiecības ar Akadēmiju, trīs mēnešu laikā
attiecīgā personāla grupa par to paziņo rakstiski un izvirza jaunus pārstāvjus.
Satversmes sapulce ievēlē citus pārstāvjus.
19. Satversmes sapulci sasauc Senāts vai rektors ne retāk kā
vienu reizi gadā. Satversmes sapulces sasaukšanu var ierosināt arī Dibinātājs
vai viena trešdaļa Satversmes sapulces locekļu.
20. Senāts ir Akadēmijas personāla koleģiāla vadības institūcija
un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas
Akadēmijas darbības jomas.
21. Senāts sastāv no 21 senatoriem, no kuriem 16 ir
akadēmiskā personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvjus Senātā ievēlē Studentu
parlaments. Senatorus ievēlē Satversmes sapulce aizklātā balsošanā uz
trim gadiem. Senāta ievēlēšanai ir nepieciešama vairāk nekā puse Satversmes
sapulces locekļu balsu. Rektors un Akadēmijas Dibinātāja valdes locekļi ir
Senāta locekļi saskaņā ar ieņemamo amatu (ex officio). Senāts darbojas saskaņā
ar Augstskolu likumu un Satversmes sapulces apstiprināto nolikumu. Senāta
lēmumi ir pieņemti, ja par tiem nobalso vairāk nekā puse Senāta pārstāvju.
22. Studējošo pārstāvjiem ir veto tiesības jautājumos, kas skar
studējošo intereses. Pēc veto tiesību piemērošanas jautājumu izskata
saskaņošanas komisija, kuru izveido Senāts pēc paritātes principa. Saskaņošanas
komisijas lēmumu apstiprina Satversmes sapulce ar divām trešdaļām klātesošo
balsu vairākumu.
23. Senāts ievēlē Senāta priekšsēdētāju un sekretāru, Akadēmijas
padomnieku konventu, prorektorus, fakultātes (nodaļas) dekānus, docentus,
lektorus, asistentus.
24. Senāts apstiprina:
24.1. filiāļu, pārstāvniecību un citu Akadēmijas struktūrvienību
vadītājus pēc rektora ieteikuma, nodaļu dekānus, katedru vadītājus, studiju
programmas direktoru;
24.2. Akadēmijas budžeta struktūru un tā līdzekļu izmantošanu robežās,
kuras noteicis Dibinātājs;
24.3. Akadēmijas kārtības noteikumus;
24.4. Akadēmijas filiāļu un pārstāvniecību nolikumus;
24.5. Senāta izveidoto padomju un komisiju darbības kārtību vai
nolikumu;
24.6. nolikumu Par Baltijas Starptautiskās akadēmijas
struktūrvienībām, kas nosaka to uzdevumus, funkcijas un tiesības, Padomnieku
konventa nolikumu, nolikumu Par Baltijas Starptautiskās akadēmijas
akadēmiskajiem amatiem, nolikumu Par studentu pašpārvaldi un nolikumu Par
darba samaksas organizāciju un pedagoģiskās slodzes veidiem;
24.7. noteikumus par struktūrvienību apakškontu atvēršanu un šo kontu
līdzekļu izlietošanu;
24.8. studējošo uzņemšanas papildu prasības attiecībā un speciālu
iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību vai citu nosacījumu
izpildi;
24.9. studiju programmas un atbildīgo personu par attiecīgas studiju
programmas īstenošanu (studiju programmas direktors);
24.10. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus.
25. Senāts lemj par:
25.1. Akadēmijas struktūrvienību dibināšanu, reorganizāciju vai
likvidāciju;
25.2. asociēto profesoru un docentu amatu skaitu pēc saskaņošanas ar
Dibinātāju;
25.3. atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvajām profesoru vai
asociēto profesoru vietām;
25.4. viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru pieņemšanu (katru
vienu reizi) bez konkursa izsludināšanas uz termiņu līdz diviem gadiem, ja
attiecīgais amats ir brīvs vai uz laiku brīvs;
25.5. jaunu studiju programmu ieviešanu un to finanšu un tehnisko
nodrošinājumu;
25.6. goda nosaukuma emeritus profesors, goda doktora un Akadēmijas
locekļa titulu piešķiršanu;
25.7. Akadēmijas finanšu resursu struktūru;
25.8. citiem Akadēmijas darbību regulējošiem jautājumiem.
26. Senāts izskata:
26.1. Revīzijas komisijas rakstisko ziņojumu par pārbaudes rezultātiem;
26.2. pēc rektora rīkojuma no studējošo skaita izslēgtas personas apelāciju;
26.3. rektora ikgadējo pārskatu par Akadēmijas budžeta izpildi.
27. Rektors ir Akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno
Akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma
pārstāv Akadēmiju.
28. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce pēc Dibinātāja ieteikuma uz
pieciem gadiem un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Par rektoru ievēlē
profesoru vai personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds. Nedēļas laikā pēc
rektora vēlēšanām Akadēmija informē Izglītības un zinātnes ministriju par
rektora vēlēšanu rezultātiem.
29. Satversmes sapulces ievēlēto rektoru pēc Dibinātāja
ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets. Rektors amata pienākumus sāk pildīt
pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā. Ja rektors netiek apstiprināts,
Akadēmija divu mēnešu laikā atkārtoti organizē rektora vēlēšanas. Līdz
atkārtotajās vēlēšanās ievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinets ieceļ
Akadēmijas Dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju. Ministru kabineta
neapstiprinātais rektora amata kandidāts atkārtotajās rektora vēlēšanās
nepiedalās.
30. Kārtējas rektora vēlēšanas tiek rīkotas vienu mēnesi pirms
rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai
Ministru kabinetā rektora pienākumus pilda iepriekšējais rektors.
31. Satversmes sapulcei izskatīt jautājumu par rektora
atcelšanu no amata var ierosināt Dibinātājs vai Senāts, ja par to ir
nobalsojušas vairāk nekā divas trešdaļas Senāta locekļu. Lai atceltu rektoru,
ir nepieciešamas vairāk nekā divas trešdaļas balsu no kopējā Satversmes
sapulces locekļu skaita. Rektora lēmumus var pārsūdzēt Augstskolu likumā
paredzētajā kārtībā.
32. Ja rektors pēc paša vēlēšanās beidz pildīt amatu pirms
termiņa beigām, Ministru kabinets ieceļ Akadēmijas Dibinātāja izvirzītu rektora
vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz jaunā rektora
apstiprināšanai.
33. Rektors:
33.1. atbild par Akadēmijas darbības atbilstību Augstskolu likumam un
citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Akadēmijas Satversmei;
33.2. atbild par Akadēmijā iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko
pētījumu kvalitāti;
33.3. nodrošina Akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu
izmantojumu, kā arī atbild par Akadēmijas finansiālo darbību, saskaņojot to ar
Dibinātāju;
33.4. veicina Akadēmijas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā
personāla un studējošo akadēmisko brīvību;
33.5. pārstāv Akadēmiju citās izglītības iestādēs, valsts un privātās
institūcijās;
33.6. organizē un koordinē Akadēmijas studiju, zinātnisko un
saimniecisko darbību;
33.7. slēdz līgumus Akadēmijas vārdā;
33.8. vada Akadēmijas personāla atlasi un kontrolē tā darbu.
34. Revīzijas komisiju trīs cilvēku sastāvā ievēlē
Satversmes sapulce aizklātās vēlēšanās uz trīs gadiem. Revīzijas komisijas
sastāvā nedrīkst būt Akadēmijas administratīvā personāla pārstāvji.
35. Revīzijas komisija darbojas saskaņā ar Satversmes sapulces
apstiprinātu Revīzijas komisijas nolikumu. Revīzijas komisija kontrolē
Akadēmijas budžeta izpildi.
36. Akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas saskaņā ar Satversmes
sapulces apstiprināto Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumu. Akadēmisko šķīrējtiesu
trīs cilvēku sastāvā ievēlē Satversmes sapulce aizklātās vēlēšanās no
akadēmiskā personāla vidus uz trīs gadiem, un tās sastāvā nedrīkst būt
administratīvā personāla pārstāvji.
37. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:
37.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Akadēmijas
Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai
pārkāpumiem;
37.2. strīdus starp Akadēmijas amatpersonām, kā arī struktūrvienību
pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.
38. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus apstiprina Senāts un izpilda
administrācija. Akadēmiskās šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild
Satversmes sapulcei, un viņus no darba var atbrīvot tikai pēc darba dēvēja iniciatīvas
ar Satversmes sapulces piekrišanu.
IV. Akadēmijas struktūra
39. Akadēmijas dibinātas struktūrvienības darbojas saskaņā ar Senāta
apstiprinātiem nolikumiem. Struktūrvienībām nav juridiskās personas statusa.
Akadēmijas struktūrvienības ir fakultātes, nodaļas, katedras, zinātniskās un
mācību laboratorijas, pētniecības centri un institūti.
40. Fakultāti izveido viena vai vairāku zinātnes, mākslas
vai profesiju virzienu studiju un zinātniskās darbības organizēšanai. Fakultāti
vada dekāns, kuru apstiprina Senāts pēc rektora ieteikuma.
41. Nodaļas nodrošina studiju programmu īstenošanu, studiju
procesa organizāciju, koordinē studējošo pētniecības programmas, kā arī veic
citus pienākumus saskaņā ar Senāta apstiprināto nolikumu. Nodaļas darbu vada
nodaļas dekāns, kuru apstiprina Senāts pēc rektora ieteikuma.
42. Katedra ir Akadēmijas struktūrvienība, kuru dibina,
reorganizē un likvidē Senāts. Katedra piedalās studiju programmas īstenošanā
saskaņā ar Akadēmijas Senāta apstiprināto nolikumu. Katedru vada katedras
vadītājs.
43. Zinātniskās un mācību laboratorijas, pētniecības centri
un institūti ir Akadēmijas struktūrvienības, kas dibinātas zinātniskās
pētniecības darba un programmu mērķa un uzdevumu veikšanai, kuras darbojas
saskaņā ar Akadēmijas Senāta apstiprināto nolikumu. Pētniecības centra darbu
vada centra vadītājs, institūta darbu institūta direktors, mācību
laboratorijas darbu vada laboratorijas vadītājs.
V. Personāls
44. Akadēmijas personālu veido:
44.1. akadēmiskais personāls Akadēmijas akadēmiskajos amatos
ievēlētie darbinieki;
44.2. vispārējais personāls;
44.3. pilnā laika studējošie un maģistranti.
45. Akadēmijas personālam ir tiesības:
45.1. piedalīties Akadēmijas vadības un pašpārvaldes lēmumu un
Akadēmijas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu
pieņemšanā, kas skar personāla intereses;
45.2. piedalīties Akadēmijas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā
arī tikt uzklausītam;
45.3. piedalīties Akadēmijas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt
ievēlētam tajās;
45.4. apstrīdēt Akadēmijas izdotos administratīvos aktus vai faktisko
rīcību Akadēmiskajā šķīrējtiesā. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu var pārsūdzēt
tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā;
45.5. akadēmiskajam personālam izvēlēties mācību metodes, zinātniskās
darbības tematiku un virzienu;
45.6. uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu: akadēmiskajam personālam 8
nedēļu atvaļinājums, vispārējam personālam 4 kalendāra nedēļas, neskaitot
svētku dienas.
46. Akadēmijas personāla pienākumi:
46.1. sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt
atklātumu Akadēmijas pārvaldē un tās lietu kārtošanā, nepārkāpjot nevienas
citas personas tiesības un netraucējot amata vai darba pienākumu izpildi;
46.2. Akadēmijas administratīvā personāla pienākums rūpēties par
personāla darba apstākļiem, pēc iespējas sekmēt personāla kvalifikācijas
celšanu un pārkvalificēšanu;
46.3. Akadēmijas administratīvā personāla pienākums atbalstīt un
sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību;
46.4. Akadēmijas administratīvā personāla pienākums garantēt un
respektēt studējošo un akadēmiskā personāla tiesības, ja tās nav pretrunā ar
personāla tiesībām, kas noteiktas šīs Satversmes 46.pantā;
46.5. Akadēmijas administratīvā personāla pienākums finansēt studentu
parlamentu apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no Akadēmijas gada
budžeta.
47. Akadēmijas darba samaksas likmes personālam nosaka Senāts, un
tās nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.
48. Akadēmijas personāls ir atbildīgs par šajā Satversmē noteikto
mērķu un uzdevumu kvalitatīvu izpildi, ievērojot Akadēmijas darbības
pamatprincipus. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par
pienākumu nepildīšanu, nosaka Akadēmijas Senāts saskaņā ar normatīvajiem
aktiem.
49. Akadēmijas akadēmisko personālu veido profesori, asociētie
profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori, pētnieki un asistenti.
50. Akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās
studējošo izglītošanā. Asociēto profesoru amatu skaitu, docentu amatu skaitu,
lektoru un asistentu amatu skaitu nosaka pati Akadēmija.
51. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists,
kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības vai
mākslinieciskās jaunrades darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas
attiecīgajā zinātnes vai mākslas apakšnozarē. Profesora amatā var ievēlēt
personu, kurai ir doktora zinātniskais grāds un ne mazāk kā trīs gadu darba
pieredze asociētā profesora vai profesora amatā. Mākslas specialitātēs
profesora amatā var ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba
rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta pieņemtajam nolikumam par akadēmiskajiem
amatiem. Profesoru galvenie uzdevumi ir:
51.1. augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un
pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā;
51.2. pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai
mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora amata
nosaukumam;
51.3. doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana zinātnes
apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst
profesora amata nosaukumam;
51.4. piedalīšanās studiju programmu, augstskolu un to struktūrvienību
darba un kvalitātes vērtēšanā;
51.5. jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes gatavošana.
52. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir
doktora zinātniskais grāds. Mākslas specialitātēs asociēta profesora amatā var
ievēlēt arī personas, kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti vai
profesionālā darbība atbilst Akadēmijas Senāta pieņemtajam nolikumam par
akadēmiskajiem amatiem. Profesionālo studiju īstenošanai Akadēmijas asociētā
profesora amatu var ieņemt arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība
un vismaz desmit gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē. Asociētā
profesora galvenie uzdevumi ir:
52.1. pētniecības darba veikšana zinātnes apakšnozarē vai
mākslinieciskās jaunrades nozarē, kas atbilst asociētā profesora amata
nosaukumam;
52.2. pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai;
52.3. studiju darba nodrošināšana un vadīšana.
53. Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora
zinātniskais grāds. Mākslas specialitātēs docenta amatā var ievēlēt personas,
kuru mākslinieciskās jaunrades darba rezultāti atbilst Akadēmijas Senāta pieņemtajam
nolikumam par akadēmiskajiem amatiem. Profesionālo studiju īstenošanai
Akadēmijā docenta amatu var ieņemt personas ar augstāko izglītību bez
zinātniskā grāda, ja tām ir pasniedzamajam priekšmetam vismaz septiņu gadu
praktiskā darba stāžs. Docentu galvenie uzdevumi ir:
53.1. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā
jaunrade, kas atbilst docenta amata nosaukumam;
53.2. lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un
pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā (kursā), īpaši tās
pamatkursos.
54. Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra
grādu. Profesionālo studiju īstenošanai Akadēmijā docenta amatu var ieņemt
personas ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tām ir pasniedzamajam
priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs. Mākslas specialitātēs
lektoru ievēlēšanas noteikumus reglamentē Akadēmijas senāta apstiprināts
nolikums. Lektoru galvenie uzdevumi ir:
54.1. lasīt lekcijas, vadīt studiju nodarbības, vadīt eksāmenus un
pārbaudījumus savā studiju kursā, piedalīties lasāmā kursa programmas un
pasniegšanas metožu izstrādē un pilnveidošanā;
54.2. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā
jaunrade atbilstoši lasāmajam kursam.
55. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra
grādu. Profesionālo studiju īstenošanai Akadēmijā docenta amatu var ieņemt
personas ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tām ir pasniedzamajam
priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs. Asistentu galvenie
uzdevumi ir:
55.1. vadīt studiju nodarbības, piedalīties savas mācību grupas
eksāmenu un pārbaudījumu vadīšanā, vadošā pasniedzēja vadībā izstrādāt mācību
metodiskos līdzekļus savā mācību kursā;
55.2. pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskā jaunrade
atbilstoši lasāmajam kursam.
56. Uz vakantajām profesoru un asociēto profesoru amata
vietām tiek izsludināts atklāts konkurss. Pretendentus uz profesoru un asociēto
profesoru amatiem ievēlē attiecīgās nozares profesoru padome saskaņā ar
Augstskolu likumu. Docentu ievēlē Akadēmijas Senāts. Līdz ar ievēlēšanu amatā
docents iegūst tiesības vadīt zinātniskos pētījumus vai mākslinieciskās
jaunrades procesu un veikt izglītošanas darbu atbilstoši docenta amata
vietas nosaukumam. Vadošos pētniekus ievēlē amatā zinātniskās pētniecības darba
veikšanai saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu. Lektoru un asistentu ievēlē
Akadēmijas Senāts. Pētniekus ievēlē amatā saskaņā ar Zinātniskās darbības
likumu. Ar ievēlētajām personām Akadēmijas rektors slēdz darba līgumu uz sešiem
gadiem. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem
profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, institūts var piešķirt goda nosaukumu
emeritus profesors.
57. Ja Akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, Senāts var nolemt
neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā
viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi).
Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības,
pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētajiem profesoriem un lektoriem,
bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā. Ja Akadēmijā ir
brīvs vai uz laiku brīvs amats un ja tas nepārsniedz divus gadus, profesora
amatā var iecelt asociēto profesoru, asociētā profesora amatā docentu,
docenta amatā lektoru vai asistentu ar doktora grādu. Aizstāšanu noformē ar
rektora rīkojumu.
58. Akadēmijas vispārējais personāls ir administratīvais
personāls (rektors, prorektors, direktors, dekāns un citas amatpersonas, kuru
pamatfunkcijas ir administratīvais darbs), mācību palīgpersonāls, tehniskais,
saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu. Vispārējais
personāls tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba, ievērojot Augstskolu
likuma, Darba likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.
VI. Studijas Akadēmijā
59. Akadēmijā var studēt ikviens, kurš ir ieguvis vidējo izglītību
Latvijā vai atbilstošu izglītību citās valstīs, kuru var tai pielīdzināt
saskaņā ar Augstskolu likumu un Akadēmijas noteikumiem, kā arī ieguvis
nepieciešamo izglītību, lai varētu turpināt studijas maģistrantūrā.
60. Studējošie ir tiesīgi:
60.1. iegūt augstāko izglītību saskaņā ar izvēlēto studiju virzienu
bakalaura un maģistra grādus un (vai) profesionālo augstāko izglītību;
60.2. izmantot Akadēmijas telpas, laboratorijas, bibliotēku, iekārtas,
aparatūru;
60.3. pārtraukt un atsākt studijas normatīvajos aktos noteiktajā
kārtībā;
60.4. pilna laika studējošie vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo
pašpārvaldē;
60.5. līdzdarboties Akadēmijā visu līmeņu pārvaldes un vadības
institūcijās, izvēlēties Akadēmijas nodaļu;
60.6. studiju laikā mainīt studiju programmu, izvēloties to citā
augstskolā, fakultātē (nodaļā, institūtā);
60.7. klausīties lekcijas citās augstskolās, fakultātēs (nodaļās,
institūtos);
60.8. sastādīt un apgūt individuālu studiju brīvās izvēles daļu;
60.9. nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu un māksliniecisko
jaunradi;
60.10. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu
studijām;
60.11. brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;
60.12. veidot biedrības, pulciņus, klubus.
61. Studijas Akadēmijā ir par maksu. Studiju maksas lielumu un formu,
kā arī iespējamās maksas atlaides nosaka Senāts, saskaņojot to ar
Dibinātāju. Studiju maksu sedz studējošais, juridiskās vai fiziskās personas,
noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar Akadēmiju.
62. Akadēmijas studējošajiem ir vienota pašpārvalde
Studentu parlaments, kas darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru izstrādā studējošie
un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apvērumu
62.1. aizstāvēt un pārstāvēt studējošo intereses akadēmiskās,
materiālās un kultūras dzīves jautājumos Akadēmijā un valsts institūcijās;
62.2. reprezentēt Akadēmijas studējošos Latvijā un ārvalstīs;
62.3. noteikt kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti Akadēmijas
koleģiālajās institūcijās.
63. Studentu parlamenta lēmumi pēc to apstiprināšanas Akadēmijas
Senātā ir obligāti visiem studējošajiem. Studentu parlamenta tiesības:
63.1. pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras
Akadēmijas struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas
skar studējošo intereses;
63.2. veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses Senātā un
Satversmes sapulcē;
63.3. līdzdarboties Akadēmijas lēmējinstitūcijās un piedalīties kā
novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.
VI. Akadēmijas īpašums, finanses un saimnieciskā darbība
64. Akadēmijas īpašumā var būt zeme, kustamais, nekustamais un
intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs, kurus
Akadēmijai nodevis Dibinātājs. Akadēmija ir atbildīga Dibinātājam par nodoto
īpašumu, naudas un citiem līdzekļiem. Īpašuma nodošanas kārtību un pārvaldi
nosaka Dibinātājs.
65. Akadēmiju finansē Dibinātājs. Akadēmijas budžeta ienākumus
veido:
65.1. līdzekļi, kurus ir iedalījis Dibinātājs;
65.2. studējošo maksa par studijām;
65.3. starptautiskās sadarbības projektu finansējums Akadēmijai;
65.4. ienākumi no zinātniskajiem līgumdarbiem;
65.5. ienākumi no saimnieciskās darbības;
65.6. juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi;
65.7. ienākumi no citiem avotiem, kas nav pretrunā ar normatīvajiem
aktiem.
66. Akadēmijas finanšu struktūru nosaka Senāts, bet tā izpildi
kontrolē Revīzijas komisija. Akadēmijas budžetu apstiprina Dibinātājs. Atskaiti
par budžeta izpildi rektors iesniedz Senātam un Dibinātājam. Augstskolas
finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī Akadēmijas Revīzijas komisijas
ziņojumus katru gadu pārbauda neatkarīgs revidents.
67. Struktūrvienību finanšu resursi ietilpst Akadēmijas
budžetā kā patstāvīga daļa.
68. Akadēmijai ir tiesības normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā
un ar Dibinātāja lēmumu savā vārdā Latvijas Republikā un ārvalstīs:
68.1. izsludināt konkursus, pirkt un pārdot kustamo un nekustamo īpašumu,
dažādu mantu, vērtspapīrus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
68.2. veikt Akadēmijas profilam atbilstošu saimniecisko darbību un
komercdarbību, kā rezultātā gūtie ienākumi ir ieskaitāmi Akadēmijas budžetā
augstskolas uzturēšanai un attīstībai, kā arī ieguldīt iegūtos līdzekļus citos
uzņēmumos atbilstoši Akadēmijas mērķim;
68.3. saņemt un izmantot Latvijas Republikas un ārvalstu banku,
citu kredītiestāžu, kā arī organizāciju un fizisko personu ziedojumus un
dāvinājumus.
69. Akadēmijai ir tiesības izmantot atvieglojumus un priekšrocības
maksāšanā, īpašuma pārvietošanā pāri valsts robežai un citās jomās, kā arī
citas tiesības un privilēģijas, kuras paredzētas normatīvajos aktos.
VII. Satversmes pieņemšanas un grozīšanas kārtība
70. Satversmi pieņem un grozījumus tajā izdara Akadēmijas Satversmes
sapulce. Tiesības ierosināt grozījumus Satversmē ir katram Satversmes sapulces
dalībniekam. Grozījumi tiek pieņemti, ja par tiem atklātā balsošanā balso divas
trešdaļas no Satversmes sapulces locekļiem. Akadēmijas Satversme un grozījumi
tajā stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Ministru kabinetā.
VIII. Akadēmijas reorganizācija un likvidācija
71. Akadēmiju reorganizē vai likvidē ar tās Dibinātāja lēmumu vai
arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Akadēmijas likvidācijas vai
reorganizācijas gadījumā studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt
studijas citā augstskolā.
72. Akadēmijas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā
Dibinātājs ir atbildīgs par Akadēmijas saistībām saskaņā ar likumiem un citiem
normatīvajiem aktiem.
Baltijas Starptautiskās akadēmijas
rektors
Dr. A.Vocišs
Redakcijas: